Par 4.pensiju līmeņa, jeb "Ģimenes solidaritātes pensiju likuma" pieņemšanu

Par Ģimenes solidaritātes pensiju likuma pieņemšanu

Drukāt

Pensiju 1.līmeni ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori. Virtuāli aprēķinātajam uzkrājumam tiek piemeklētas formulas un koeficienti, lai izmaksas pielāgotu finansiālajām iespējām. Taču, ja nav nodokļu maksātāju- nav arī pensijas.

Pastāvot esošai pensiju sistēmai, zemā dzimstība un augstā pilsoņu emigrācija nolemj pensionārus nabadzībai.
Pie esošās pensiju sistēmas pastāv dziļas pretrunas starp personas un sabiedrības interesēm:
- bērnu audzināšana nozīmē īsāku darba stāžu, lielākus ikdienas izdevumus, mazākas sociālās apdrošināšanas iemaksas un zemāku pensiju;
- tas, kurš atļaujas savā ģimenē vairāk bērnu, uzupurējas sabiedrības labā, bet sevi nolemj trūkumam vecumdienās;
- katra strādājošā ieinteresētība, "lai kaimiņam būtu daudz bērnu, bet es savu laiku veltīšu darbam un pensiju kapitāla uzkrāšanai";
- ja gribi labu pensiju, tad paļaujies tikai uz sevi un nedomā par bērnu radīšanu!
Esošā pensiju sistēma nepiedāvā izvēles iespējas starp personīgo karjeru un bērnu audzināšanu. Esošā pensiju sistēma veicina netaisnību starp tradicionālām ģimenēm ar bērniem un "partnerattiecībās" dzīvojošiem bezbērnu pāriem, kas darba spējīgā vecumā izvēlas vieglāku dzīvi, bet vecumdienās tiek nodrošināti vēl labāk, kā tie vecāki, kas izaudzinājuši jauno nodokļu maksātāju paaudzi.

Ar šo iniciatīvu piedāvājam ieviest pilnīgi jaunu - 4. pensijas līmeni, jeb "Ģimenes solidaritātes pensiju līmeni". Piedāvājam atgriezties pie 2001. gadā pieņemtā naudas līdzekļu sadalījuma starp pensiju līmeņiem un 1. līmenim novirzīt 10% (pašreizējo 14% vietā). Katra strādājošā 4% no iemaksām piedāvājam novirzīt viņa vecāku pensijai. Tādā gadījumā katrs no vecākiem saņemtu pa 2% no visu savu Latvijā strādājošo bērnu sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vecākiem, kas vēl nav pensijas vecumā, par bērnu 2% tiktu papildināts 2. līmeņa uzkrājums. Vecākiem, kas ir pensijas vecumā, par bērnu iemaksām tiktu palielināta pensija. Ja viens no vecākiem būtu miris, vai ar tiesas lēmumu par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem nepilngadīgiem bērniem būtu izslēgts no 4. pensiju līmeņa shēmas, tad tam paredzētie 2% tiktu novirzīti otra vecāka pensijai. Ja abi vecāki būtu miruši vai tie ar tiesas lēmumu par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem nepilngadīgiem bērniem būtu izslēgti no 4. pensiju līmeņa shēmas, vai tiem tiktu atņemtas vecāku tiesības, tad tiem paredzētie 2% paliktu pensiju 1. līmenī.

Šādas pensiju sistēmas reformas gadījumā:
- tiktu noņemta pretruna starp valsts un personas interesēm bērnu radīšanā un sociālo nodrošinājumu;
- tiktu nodrošināta sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja, neorientējot to uz brīvo līdzekļu noguldīšanu valsts kasē, bet veicinot demogrāfiskās situācijas uzlabošanu;
- tiktu atjaunots taisnīgums- visbūtiskākais ieguvums būtu tiem pensionāriem, kam šodien ir vairāk bērnu, bet ir mazas pensijas;
- tiktu ieviesta taisnīga pieeja pensijas aprēķināšanā ģimenēm ar bērniem un personām bez bērniem;
- potenciāliem emigrantiem tiktu radīts papildus arguments palikt strādāt Latvijā, tādā veidā palielinot savu vecāku labklājību;
- personām, kas netic sociālās drošības sistēmas stabilitātei un nav noskaņoti savu mūžu veltīt karjerai un naudas pelnīšanai, tiktu piedāvāts alternatīvs veids nodrošināt stabilas vecumdienas;
- tiktu radīta iespēja taisnīgi atrisināt jautājumu ar vecākiem, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem.
- tiktu ieviests būtisks stimuls bērnu adopcijai, radīta iespēja atrisināt bērnu namu jautājumu un pārtraukt bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Iniciatīvas autors: Biedrība Gods kalpot Latvijai